Malārija

Vispārīga informācija
Malārija ir daudzos tropu un subtropu reģionos plaši izplatīta un dzīvībai bīstama slimība. Šobrīd tā ir endēmiska vairāk kā 100 valstīs, kuras apmeklē vairāk kā 125 miljoni tūristu gadā.

Katru gadu daudzi starptautiskie ceļotāji saslimst ar malāriju, apmeklējot valstis, kur tā ir endēmiska, un tiek ziņots par vairāk kā 10 000 saslimšanas gadījumiem pēc atgriešanās mājās no ceļojuma. Sakarā ar to, ka par daudziem saslimšanas gadījumiem netiek ziņots, patiesie skaitļi varētu pārsniegt 30 000. Ceļotājiem ir augsts risks saslimt ar malāriju, jo viņi nav imūni, un bieži vien pēc atgriešanās mājās viņiem var tikt uzstādīta vēlīna vai nepareiza diagnoze. Drudzis, kas parādās ceļotājiem trīs mēnešu laikā pēc atgriešanās no malārijas endēmiskiem rajoniem ir neatliekama situācija, kas prasa tūlītēju medicīnisku izmeklēšanu un ārstēšanu.

Ierosinātājs
Cilvēkā var parazitēt četras dažādas malārijas ierosinātāju protozoju parazītu Plasmodium sugas — P. falciparum, P. vivax, P. ovale un P. Malariae.

Infekcijas izplatīšanās veids
Malārijas ierosinātājus pārnēsā vairākas ģints Anopheles malārijodu sugas, kas ir aktīvas galvenokārt nakts laikā.

Ģeogrāfiskā izplatība

Kartē ir parādīta pašreizējā malārijas izplatība pasaulē. Malārijas skarto valstu un reģionu saraksts ir sniegts atsevišķi nodaļas beigās. Ceļotāju risks inficēties ar malāriju ir atšķirīgs dažādās valstīs un pat vienas valsts dažādos apgabalos. Tas jāņem vērā, izvērtējot piemērotākos profilakses pasākumus.

Daudzās malārijas endēmiskās valstīs malārija neizplatās pilsētu rajonos, bet ne vienmēr tas attiecas uz pilsētu nomalēm. Tomēr malārija ir sastopama Āfrikas un Indijas pilsētās. Parasti mazāks saslimšanas risks ir novērojams vairāk nekā 1500 m augstumā virs jūras līmeņa, tomēr labvēlīgos klimatiskos apstākļos tā var būt sastopama līdz pat 3000 m virs jūras līmeņa. Infekcijas risks var būt atkarīgs arī no sezonas, un tas ir augstāks lietus sezonas beigās vai neilgi pēc tās.

Malārijas skartās valstis

Šajā sarakstā iekļautas valstis, kurās sastopama malārija. Dažās no šīm valstīm malārija ir izplatīta tikai noteiktos apgabalos līdz zināmam augstumam virs jūras līmeņa. Daudzās valstīs malārijai ir sezonāls raksturs. Šī un cita informācija par dominējošām malārijas ierosinātāju sugām, pretmalārijas līdzekļu rezistences statusu un ieteicamo ķīmijprofilakses režīmu ir ietverta šajā valstu sarakstā.
(* = tikai P. vivax risks)

 

Afganistāna
Alžīrija*
Angola
Argentīna*
Armēnija*
Azerbaidžāna*
Bangladeša
Beliza
Benina
Butāna
Bolīvija
Botsvāna
Brazīlija
Burkina Faso
Burundi
Kambodža
Kamerūna
Kaboverde
Centrālāfrikas Republika
Čada
Ķīna
Kolumbija
Komorosa
Kongo
Kongo (bijusī Zairas Demokrātiskā Republika)
Kostarika
Kotdivuāra
Džibutija
Dominikānas Republika
Ekvadora
Ēģipte
Salvadora
Ekvatoriālā Gvineja
Eritreja
Etiopija

Franču Gviāna
Gabona
Gambija
Gruzija*
Gana
Gvatemala
Gvineja
Gvineja-Bisava
Gajāna
Haiti
Hondurasa
Indija
Indonēzija
Irānas Islāma Republika*
Kenija
Koreja
Korejas Tautas Demokrātiskā Republika*
Kirgizstānas Republika*
Laosas Tautas Demokrātiskā Republika
Libērija
Madagaskara
Malāvija
Malaizija
Mali
Mauritānija
Maurīcija*
Majota
Meksika
Maroka*
Mozambika
Mjanma
Namībija
Nepāla

Nigērija
Nikaragva
Nigēra
Omāna
Pakistāna
Panama
Papua-Jaungvineja
Paragvaja
Peru
Filipīnas
Ruanda
Santome un Prinsipi
Saūda Arābija
Senegāla
Sjerraleone
Zālamana salas
Somālija
Dienvidāfrika
Šrilanka
Sudāna
Surinama
Svazilenda
Sīrijas Arābu Republika*
Tadžikistāna
Tanzānijas Savienotā Republika
Taizeme
Austrumtimora
Togo
Turcija*
Turkmenistāna*
Uganda
Uzbekistāna
Vanuatu
Venecuēla
Vjetnama
Jemena
Zambija
Zimbabve

 

Piesardzības pasākumi

Ceļotājiem un to konsultantiem jāievēro četri piesardzības principi:

— Ņemiet vērā inficēšanās risku, inkubācijas periodu un galvenos simptomus.

— Izvairieties no malārijodu kodieniem, īpaši laika posmā starp krēslu un rītausmu.

— Lietojiet pretmalārijas līdzekļus (ķīmijprofilaksi), kad nepieciešams, lai novērstu inficēšanos un slimību.

— Ja nedēļu vai ilgāk pēc iebraukšanas valstī, kur pastāv inficēšanās risks, un 3 mēnešus pēc atgriešanās no riska zonas parādās drudzis, nekavējoties meklējiet ārsta palīdzību, lai noteiktu diagnozi un uzsāktu ārstēšanu.

 

Aizsardzība pret malārijodu kodieniem

Visiem ceļotājiem jāpaskaidro, ka individuāli piesardzības pasākumi pret malārijodu kodieniem laika posmā starp krēslu un rītausmu ir pirmās nozīmes aizsardzība pret malāriju.

Ķīmijprofilakse
Jāizraksta vispiemērotākā pretmalārijas līdzekļa (ja tāds nepieciešams) pareizā deva, ņemot vērā ceļojuma galamērķi.
Ceļotājiem un to ārstiem jāsaprot, ka NEVIENS PRETMALĀRIJAS PROFILAKTISKO LĪDZEKĻU KURSS NENODROŠINA PILNĪGU AIZSARDZĪBU, tomēr atbilstoša ķīmijprofilakse (ieteicamā medikamentu kursa ievērošana) samazina letālas slimības risku.

Jāņem vērā arī šādi norādījumi:

  • Devas nosaka pēc bērna ķermeņa masas.
  • Katrai dienai paredzēto pretmalārijas līdzekļu lietošana jāuzsāk dienu pirms ierašanās malārijas riska zonā.
  • Iknedēļas hlorokvīna terapija jāuzsāk nedēļu pirms ierašanās ceļojuma galamērķī.
  • Iknedēļas meflokvīna terapija jāuzsāk vismaz nedēļu, bet ieteicams 2–3 nedēļas pirms aizbraukšanas, lai sasniegtu maksimālu koncentrāciju asinīs un blakusparādību gadījumā varētu apsvērt iespējamās alternatīvas.
  • Pretmalārijas medikamenti jālieto kopā ar ēdienu, uzdzerot lielu daudzumu ūdens.
  • Visi profilaktiskie līdzekļi jālieto regulāri, uzturoties malārijas riska zonā, un jāturpina lietot vēl 4 nedēļas pēc pēdējā iespējamā kontakta ar infekcijas ierosinātāju, jo parazīti šai laikā var turpināt atrasties aknās. Vienīgais izņēmums ir atovakvons/proguanils, kura lietošanu var pārtraukt nedēļu pēc atgriešanās.
  • Atkarībā no galamērķī dominējošās malārijas formas, ceļotājus jāinformē par iespējamu P. vivax un P. ovale izraisītas infekcijas vēlīnu sākumu.

Atkarībā no malārijas riska konkrētajā valstī ieteicamā malārijas profilakses metode varētu būt aizsardzība pret malārijodu kodieniem vai aizsardzība pret malārijodu kodieniem kombinācijā ar ķīmijprofilaksi:

Visiem pretmalārijas līdzekļiem ir specifiskas kontrindikācijas un iespējamas blakusparādības. Blakusparādības, kas saistītas ar malārijas ķīmijprofilaksi, ir izplatītas, tomēr lielākā daļa ir nenozīmīgas un neietekmē ceļotāja aktivitātes. Nopietnas blakusparādības, kas tiek definētas kā dzīvībai bīstamas un tādas, kas prasa hospitalizāciju vai tās pagarināšanu un kā rezultātā iestājas ilgstoša darbnespēja vai invaliditāte, ir reti sastopamas un parasti tiek identificētas tikai tad, kad kādas zāles tiek lietotas ilgstoši. Ir aprēķināts, ka, lietojot meflokvīnu, nopietnu blakusparādību biežums svārstās no 1 uz 6000 līdz 1 uz 10 600 ceļotājiem, salīdzinot ar hlorokvīnu — 1 uz 13 600 ceļotājiem. Reti sastopamu nevēlamu blakusparādību biežums, veicot malārijas profilaksi ar atovakvonu/proguanilu vai doksiciklīnu, nav noteikts. Ar medikamentiem saistītu blakusparādību risks ir jāizvērtē attiecībā pret risku saslimt ar malāriju, īpaši tās tropisko formu, un vietējiem zāļu rezistences veidiem.

Katrs no pretmalārijas medikamentiem ir kontrindicēts noteiktām grupām un indivīdiem, un kontrindikācijas ir rūpīgi jāapsver, lai samazinātu nevēlamu blakusparādību risku. Cilvēkiem ar hroniskām slimībām jākonsultējas ar ārstu. Ikvienam ceļotājam, kuram parādās nopietnas blakusparādības, jāpārtrauc lietot pretmalārijas medikaments un nekavējoties jāmeklē ārsta palīdzība. Tas īpaši attiecas uz neiroloģiskiem vai psiholoģiskiem traucējumiem, kas parādās meflokvīna terapijas laikā. Profilaktisko ārstēšanu nevajadzētu tūlīt pārtraukt, ja parādās slikta dūša, neregulāra vemšana vai šķidra vēdera izeja; ja simptomi nepāriet, jākonsultējas ar ārstu.

Risks ceļotājiem

Malārijas endēmiskos rajonos sezonas laikā inficēšanās riskam ir pakļauti visi neimūnie ceļotāji, kas nonāk kontaktā ar infekcijas ierosinātāju laika posmā starp krēslu un rītausmu. Liels skaits saslimšanas gadījumu ceļotāju vidū skaidrojams ar to, ka ceļotāji neievēro pretmalārijas profilaktiskos pasākumus, lieto nepiemērotus medikamentus vai vispār neveic ķīmijprofilaksi un neizsargājas no malārijodu kodieniem.

Ceļotājiem, kas dodas uz valstīm, kur malārijas izplatīšanās līmenis dažādos rajonos atšķiras, būtu jākonsultējas par malārijas risku zonās, kuras tie plāno apmeklēt. Ja pirms došanās ceļojumā nav pieejama specifiska informācija, ieteicams sagatavoties ceļojumam tā, it kā augstākais saslimšanas risks pastāvētu visā valsts vai reģiona teritorijā, kuru plānots apmeklēt. Tas īpaši attiecas uz kājāmgājējiem tūristiem, kas dodas uz attāliem rajoniem, kur medicīnas iestādes un medicīniskā aprūpe nav viegli pieejama. Augstam riskam ir pakļauti ceļotāji, kas pārnakšņo lauku rajonos.

Slimības raksturs

Malārija ir akūta febrila slimība, kuras inkubācijas periods ilgst 7 un vairāk dienas. Līdz ar to febrila saslimšana, kas attīstās straujāk nekā nedēļu pēc pirmā iespējamā kontakta ar ierosinātāju, nav malārija.

P. falciparum izraisa smagāko malārijas formu (tropisko malāriju), kam raksturīgas tādas mainīgas klīniskās pazīmes kā drudzis, drebuļi, galvassāpes, muskuļu sāpes un vājums, vemšana, klepus, caureja un sāpes vēderā; var sekot citi ar orgānu darbības traucējumiem saistīti simptomi, kā akūta nieru mazspēja, ģeneralizēti krampji, asinsrites kolapss, kam seko koma un nāve. Malārijas endēmiskos rajonos aptuveni 1% pacientu, kas inficējušies ar P. falciparum, mirst; mirstības rādītājs neimūnu ceļotāju vidū ar neārstētu P. falciparum infekciju ir ievērojami augstāks. Sākotnējie simptomi var būt viegli un ne tik vienkārši atpazīstami kā malārijas simptomi. Ir svarīgi apsvērt P. falciparum izraisītas malārijas iespējamību visos gadījumos, kas raksturojas ar neizskaidrojamu drudzi, kas parādās laika periodā no 7. dienas pēc pirmā iespējamā kontakta ar ierosinātāju līdz 3 mēnešiem (nereti arī vēlāk) pēc pēdējā iespējamā kontakta ar ierosinātāju. Jebkurai personai, kurai parādās drudzis šajā laika periodā, nekavējoties jāgriežas pie ārsta, lai noteiktu diagnozi un nozīmētu efektīvu ārstēšanu, kā arī jāinformē medicīniskais personāls par iespējamo kontaktu ar infekcijas ierosinātāju.

Agrīna diagnosticēšana un atbilstoša ārstēšana var izglābt dzīvību. Tropiskā malārija var būt nāvējoša, ja ārstēšana netiek uzsākta 24 stundu laikā.

Īpašs risks saslimt ir grūtniecēm, maziem bērniem un gados vecākiem cilvēkiem. Saslimšana ar malāriju grūtnieču vidū palielina mātes nāves, spontānā aborta, nedzīva bērna piedzimšanas, kā arī jaundzimušā nāves risku.

Citu Plasmodium sugu izraisītās malārijas formas nav tik smagas un dzīvībai bīstamas.

sadarbības partneri

   

SADARBOJAMIES AR VISĀM APDROŠINĀŠANAS KOMPĀNIJĀM. NĀC UN VAKCINĒJIES!