Vīrusu sezona tuvojas: kas jāzina par gripu
26. septembris, 2024.
Aukstais gadalaiks nu ir klāt, kļūs arvien drēgnāks, mitrāks, vējaināks. Šādā laikā visaktīvāk savu ''apgaitu'' sāk gripa. Tas ir ļoti viltīgs un mainīgs vīruss, turklāt tas savu viesošanos pie cilvēkiem neizlaiž nevienu gadu. Arī šis nebūs izņēmums, un gripas vīruss var skart ikvienu no mums. Tomēr izvairīties no gripas vai vismaz samazināt tās smaguma pakāpi ir iespējams. Kas ir gripa, kā inficējas ar to, kādas sekas šī vīrusa infekcija atstāj uz organismu un kādu taktiku izvēlēties cīņā pret gripu, stāsta ''Veselības centrs 4'' Terapijas nodaļas vadītāja, ģimenes ārste Karīna Vernere.
Vai gripa ir bīstama?
Salīdzinot ar citām infekcijas slimībām, gripa atšķiras ar izplatības ātrumu un izraisīto komplikāciju biežumu un smagumu. Tā var izraisīt ne tikai nopietnas slimības, bet arī izsaukt cilvēka nāvi. Un šo nāves gadījumu skaits ar katru gadu Latvijā pieaaug. Šīs lipīgās slimības izraisītāji ir A, B un C grupas vīrusi, kas ietver vēl simtiem apakšgrupas vīrusu, un tie no citiem atšķiras ar savu mainīgo dabu. Lai gan uzskatīta par visai triviālu, gripa ir ļoti postoša globāla slimība, jo tās vīrusi, nemitīgi mainoties, var izsaukt atkārtotas infekcijas viena un tā paša cilvēka organismā. Gripa potenciāli var skart ikvienu cilvēku – neatkarīgi no vecuma, dzimuma un rases.
Kādas ir gripas pazīmes?
Pirmās gripas pazīmes parādās 48-72 stundas pēc inficēšanās, inkubācijas periods var ilgt no 24 stundām līdz septiņām dienām. Gripai raksturīgs pēkšņs sākums, galvassāpes, drudzis, paaugstināta temperatūra, kaulu laušanas sajūta, aizlikts deguns bez iesnām un sauss, rejošs klepus.
Kur un kā var inficēties ar gripu?
Gripas vīrusi pasaulē ir aktīvi visu gadu, taču pati slimība ir uzskatāma par sezonālu. Ziemeļu puslodē gripas vīrusa aktivizēšanās galvenokārt novērojama laika posmā no novembra līdz aprīlim, savukārt Dienvidu puslodē – no maija līdz septembrim. Gripa ir vīrusa infekcija, kas izplatās pilienu veidā epidēmijas ceļā. Kā iemesls tam, kāpēc tieši ar gripu slimo dzestrā un mitrā laikā, kalpo cilvēku vēlme pulcēties vienkopus slēgtās telpās, kur gan tieši, gan netieši iespējama inficēšanās. Pārsvarā ar vīrusiem inficējas, tos ieelpojot, otra inficēšanās iespējamība- nonākot tiešā kontaktā ar saslimuša cilvēka sekrētu. Piemēram, saslimušajai personai runājot, klepojot vai šķaudot, apkārt veidojas aerosola mākonis, kas satur augstu vīrusu koncentrāciju un izplatītās pat sešu metru attālumā, proti, no slimnieka elpceļiem nonāk veselā cilvēka elpceļos. Gripas vīrusu var ieelpot vai arī ar to inficēties, lietojot priekšmetus, uz kuriem atrodas slimā cilvēka deguna un rīkles sekrēti. Inkubācijas periods gripai ir no vienas līdz četrām dienām - atkarībā no saņemtās ''vīrusu devas'' un konkrētā cilvēka imunitātes.
Kādi ir profilakses pasākumi?
Gripas epidēmijas laikā inficēšanās risku jeb vīrusu daudzumu var mazināt, regulāri vēdinot telpas un ievērojot higiēnu. Vēlams izvairīties no dažādu sabiedrisku vietu apmeklējuma. Visa gada garumā svarīgi stiprināt imunitāti. Tomēr efektīvāks veids, kā izvairīties no gripas, ir vakcinēties pret to vēl pirms gripas epidēmijas sākšanās. Diemžēl, neraugoties uz slimības potenciālo bīstamību, kā arī klīniski apstiprināto gripas vakcīnu drošību un efektivitāti, liela daļa sabiedrības vēl aizvien neizprot vakcinācijas priekšrocības un neizmanto gripas vakcīnas tādā apmērā, kā tās varētu un vajadzētu izmatot.
Protams, atšķirībā no daudzām citām slimībām gripas vīrusa mainīgās dabas dēļ ar šo vīrusa infekciju var slimot katru gadu un katru gadu vakcīna organismā jāievada no jauna. Pasaules Veselības organizācija apkopo datus par to, kādi gripas vīrusu apakštipi bijuši aktīvi iepriekšējā ziemā un kādi varētu nākt to vietā nākamajā gadā. Saskaņā ar šiem pētījumu rezultātiem un zinātniski pamatotajām prognozēm tiek laikus izstrādātas vakcīnas konkrētajai gripas sezonai.
Kad vislabāk vakcinēties pret gripu?
Ja arī Latvijā šobrīd nav sākusi plosīties gripa, to var atvest arī no citām valstīm. Parasti Latvijā pirmie gripas gadījumi parādās oktobra beigās, novembra sākumā. Tie var būt atsevišķi gadījumi, tomēr prātīgāk ir vakcinēties laikus. Iesaku to darīt no septembra beigām līdz oktobra vidum, lai tad, kad parādās pirmie gripas slimnieki, jau būtu izveidojusies imunitāte. Pēc vakcinēšanās imunitāte iestājas divu nedēļu laikā un saglabājas 20-24 nedēļas, pēc tam cirkulējošo antivielu daudzums būtiski samazinās. Ja vakcinēts cilvēks saskaras ar šo vīrusu, viņa organismam jau ir gatava atbildes reakcija, un viņš nesaslimst. Savukārt gadījumos, kad cilvēks tomēr saslimst, viņš katrā ziņā būs pasargāts no komplikācijām un letāla rezultāta. Taču der atcerēties, ka gripas pote pasargās tikai no gripas, nevis citiem vīrusiem.
Vai tiešām cilvēks var paļauties uz to, ka pēc vakcinēšanās pret gripu viņš nesaslims?
Ir A un B tipa gripas vīrusi. Daudzi nevakcinējas tikai tāpēc, ka nevar zināt, kāda tipa gripas vīruss būs aktuāls konkrētajā gadā. Tiešām - visbiežāk sastopams A un B tipa gripas vīruss, taču cirkulē arī C tipa vīruss. Iedzīvotājus vakcinē pret tiem vīrusiem, kas visbiežāk izraisa saslimšanu un nāves gadījumus. Taču jau vairākus gadus ir pieejama četru komponentu gripas vakcīna. Tā ietver daudz vairāk gripas vīrusa serotipus, līdz ar to vakcīnas efektivitāte ir daudz augstāka. Vakcīna var būt neefektīva gadījumā, ja vakcinācija veikta, kad cilvēks jau ir inficējies ar gripu vai arī tas notiek neilgi pēc vakcinācijas, kamēr nav izstrādājusies imunitāte pret to. Kļūdains ir uzskats, ka pati vakcīna var izraisīt saslimšanu ar gripu. Tā organismā izstrādā tikai antivielas, bet neizraisa saslimšanu, jo gripas vakcīna ir inaktivēta (nedzīva). Gadījumi, kad pret gripu potējies pacients nonāktu slimnīcā, ciestu no smagām komplikācijām vai nomirtu, ir reti. Jāatceras, ka jebkura veida vakcinācija paildzina mūsu dzīvi!
Kāpēc katru gadu pret gripu jāvakcinējas no jauna?
Tālab, ka gripas vīruss mainās. Gripas vīrusi vispār ir dažādi, tie var izraisīt slimības gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem, gan putniem. Vīrusiem sajaucoties, izveidojas jauna, no iepriekšējās sezonas atšķirīga vīrusa struktūra. Tāpēc katru gadu Pasaules Veselības organizācijā tiek monitorēta gripas cirkulācija un izstrādāta atbilstīga vakcīna.
Kādas komplikācijas var izraisīt gripa?
Līdzīgi kā ar citām infekcijām arī ar gripu cilvēki slimo septiņas dienas. Tomēr, ja pēc saaukstēšanās var atgūties ātri, tad gripas gadījumā divas nedēļas pēc izslimošanas cilvēks jūtas vēl novārdzis, dažkārt saglabājas slikta pašsajūta. Nereti pēc gripas pārslimošanas parādās citas slimības – gan tādas, par kurām slimnieks ir iepriekš zinājis, gan tādas, par kurām nav zinājis. Bronhīts ir pati izplatītākā komplikācija, kas konstatēta 20% gadījumu. Bronhīta risks ir salīdzinoši augsts diabēta un išēmiskās sirds slimības pacientiem, kā arī pacietiem pēc 60 gadu vecuma. Pneimonija ir ne tikai nākamā nopietnā gripas komplikācija, bet arī visbiežākais gripas izraisītās nāves cēlonis. Šī slimība attīstās vai nu gripas progresijas rezultātā vai arī 4–14 dienas pēc šķietamās izveseļošanās un parasti novērojama vecākiem cilvēkiem, kā arī pacientiem ar hroniskām sirds, plaušu un vielmaiņas slimībām, taču var skart arī sievietes grūtniecības laikā un pusaudžus.
Kam būtu jāvakcinējas pret gripu?
Vakcinēties būtu ieteicams ikvienam iedzīvotājam, taču sevišķi svarīgi vakcinēties pret gripu ir grūtniecēm un bērniem, senioriem un cilvēkiem ar hroniskām slimībām, jo tieši šiem cilvēkiem ir lielākais risks saslimt ar vīrusinfekciju. Tiem, kam paredzētas plānveida medicīniskas manipulācijas, piemēram, operācija, noteikti arī vajadzētu vakcinēties pret gripu. Pirmkārt, tas ir svarīgi tādēļ, ka inficēšanās ar gripu varētu izjaukt iecerētās manipulācijas. Otrkārt, slimnīca ir vide, kur gripas vīruss viegli pārceļo no viena slimnieka pie otra. Treškārt, pēcoperācijas periodā organisms var būt novājināts un vairāk uzņēmīgs pret gripas vīrusu.
Kādi ir nosacījumi, vakcinējoties pret gripu?
Cilvēkiem, kuriem ir alerģija pret olām un olas baltumu, par vakcināciju vajadzētu konsultēties ar savu ārstējošo ārstu. Vakcinācija būtu jāatliek uz vēlāku laiku hronisku slimību paasinājumu un akūtas saslimšanas gadījumā. Gripas vakcīnas ir paredzētas cilvēkiem no 6 mēnešu vecuma. Vakcinējot bērnu līdz piecu gadu vecumam (ieskaitot), nepieciešama izziņa no ārstējošā ārsta, kas izsniegta vienu dienu pirms vakcinēšanās un apliecina, ka bērns ir vesels. Gripas vakcīnu ir droši veikt kopā ar Covid-19 vakcīnu vai kopā ar jebkuru citu vakcīnu.